Veidojot interjera dizainu, telpas ierobežojumi nereti liek domāt radošus risinājumus. Man patīk pārbūvju projekti, lai gan reizēm rodas iespaids, ka tādējādi pazūd pārbūvētās ēkas šarms, bet ne šoreiz.

Apmeklējot jebkuru publisku iestādi, bieži mēdzu pievērst uzmanību komunikāciju risinājumiem, tāpēc pirmais, ko pamanu, bieži vien ir tieši apgaismojums. Tā es kādreiz nopriecājos par Miit papīra krūzītēm, kuras izmantotas par ietvaru spuldzītēm. Tik vienkārši, bet tajā pašā tematiski un gaumīgi.

Kad nolēmu rakstīt par savu pieredzi dzimtas mājas atjaunošanā, vislielākā dilemma bija par to, kā to visu pasniegt. Lai cilvēkiem bez šādas pieredzes tas būtu interesanti un/vai noderīgi, bet šajos jautājumos viedajiem neriestos asaras acīs par uzrakstīto. Tāpēc šoreiz ne par tehnisko pusi, bet vairāk par izvēli un pamatojumu.

Vienmēr ir interesanti aplūkot projektus, kur ir kāds izaicinājums vai neierasta pieeja. Šajā gadījumā arhitekts Rolf Bruddink no Studio Rolf.fr ir izveidojis savai mājai interjeru, izmantojot tikai materiālus, kurus ieguvis no demontētās blakus esošās biroja ēkas.

Šo interjeru izvēlējos, jo ieinteresēja OSB izmantošana kā apdares materiāls. Tiesa, jaunums tas nav. Jau iepriekš esmu rakstījis par interjeru, kurā par pamata apdares materiālu ir izvēlēts OSB, bet situācija cita, pielietojums cits.

Viens no iemesliem, kāpēc man nereti trūkst laiks, lai piebērtu šo blogu pilnu ar ierakstiem, ir visādi projekti un hobiji, kuri prasa savu laiku. Lai gan dzīvojamās mājas uz riteņiem nav nekas jauns, mazo māju kustība (Tiny house movement) uzņem apgriezienus un arī manā vēlmju sarakstā ir izveidot ko līdzīgu.