Pēdējā laikā esmu pievērsies vairāk lasīšanai, kā rezultātā esmu uzgājis dažādas sev interesantas lietas. Ar John Pawson veidoto guļbaļķu kapelu gribēju dalīties, jo tas šķita neordinārs veidojums, kas vizuāli uzreiz piesaistīja manu uzmanību.

Kad ieraugu sociālos tīklos kārtējo ierakstu par dzīvi pirms viedtālruņa un par to, cik bērnība bija labāka bez interneta, diezgan automātiski tos ignorēju. Bet tas liek aizdomāties par to, kas būtu, ja būtu. Precīzāk – ja vairs nebūtu.

Polijas valsts energokoncerts (PGE) nolīga talantīgus cilvēkus, lai radītu videi draudzīgu mākslas darbu uz dambja. Uz dambja sienām, skalojot nost netīrumus, tika radīti tuvākajā apkārtnē sastopamie dabas iemītnieki. Lai gan metode jau ir redzēta iepriekš, neviens to nebija veicis šādos mērogos.

Lai gan nekad iepriekš nebiju mēģinājis iztēloties, kā animāciju filmu tēli varētu izskatīties dzīvē, ir interesanti aplūkot somu mākslinieka Jirka Väätäinen darbus, kuros atdzīvinājis daudzus Disneja filmu varoņus.   

Par politiku un reliģiju bieži vien labāk ir nerunāt, lai nerastos konflikti un asas vārdu pārmaiņas, tāpēc Mike Campau savu viedokli pauž caur darbiem, kuros izmanto degušas malkas pagales un datorgrafiku, lai paustu viedokli par sociālajiem tīkliem, korumpētību, ēšanas paradumiem un tā tālāk. Tas viss tiek tērpts zem nosaukuma “Deconstruction...

Lielākā daļa mākslinieku darbiem par pamatni izvēlas kādu virsmu. Mākslinieks Russell Powell vispirms apglezno savu plaukstu, ar kuru pēc tam veido nospiedumus uz papīra, tādējādi iegūstot plaukstas formu un tekstūru.