Par nosaukuma maiņu un vēl šo to

Vienā pasēdēšanā pēc pastaigas uz pieprasītāko vietu krogā, draugs atgriezās ar kartīti, uz kuras melniem burtiem koši dzeltenā fonā rakstīts: “Visu nevar izstāstīt. Kļūsti par lasītāju!”. Ar 27 sekunžu pauzi man šie vārdi kaut kā pieķērās. Jo laiks tāds.

Neskaitāmas reizes pirkstu esmu turējis virs “delete” pogas, lai blogu izdzēstu, jo izjutu pret to pienākumu, kuru nespēju pabarot. Iespējams tāpēc, ka tam savulaik biju veltījis tik lielu savu uzmanību, kuru kādā brīdī vairs nevarēju atļauties dažādu dzīves pagriezienu dēļ. Tas bija arī laiks, kad spēcīgi attīstījās pinterest un citi sociālie tīkli, kas dabiskā ceļā šo formu nolika dīkstāvē. Un arī tās identitātes dēļ.

Likumsakarīgi, ka tikai pēc tam, kad pārstāju aktīvi ražot saturu un lēnām noslīcināju statistiku, uzzināju par man apkārt esošiem cilvēkiem, kuri to ikdienā bija skatījušies. Vēl lielāks pārsteigums bija cipari, kuriem būtisku nozīmi nebiju pievērsies, jo blogam nebija nekāda komerciāla rakstura, tā sacīt. Paskatoties aktīvākos 3 gadus no 2010. gada, vidējais mēneša apmeklējums bija aptuveni 6200 lietotāju. Bija pat skaists 2010. gada vasaras mēnesis ar vairāk kā 10`000 lietotāju skaitu, kas mani ierindotu diezgan stabili tā laika Top10 apmeklētāko blogu sarakstā, bet tam pieteikties nebija svarīgi. Oh, well… 

2008. gadā ar Oļegu nopirkām bbq.lv, kurš tajā brīdī bija pamests novārtā. Tajā brīdī studēju 2. kursā un tā man bija motivācija iedziļināties un vairāk interesēties par dizainu, bet nekad nespēju sevi identificēt ne ar logo, kurš bija izteikti aizgūts no BBC, ne ar nosaukumu, kas nereti pievilināja dažādus gaļas izstrādājumu kontus. Pārāk daudz jauna un nezināma visā procesā un ar saukli:"Izjūti stila garšu!" bija vieglāk to visu turpināt, nekā radīt ko jaunu.

Bakalaura darba ietvaros bija jārada zīmols, logo, nosaukums vai kāds nebūt noformējums. Pēc izmisīgiem iedvesmas meklējumiem rast identitāti tikai tāpēc, ka vajag, ķēros klāt vienkāršākajai idejai – iniciāļiem. Tā nonācu līdz smilšu pulkstenim. No tā – pie “Timeless”. Nebiju domājis, ka pāris gadus vēlāk tas tik ļoti sasauksies ar to, ko daru, ar virzienu, kurā dodos. Par ilgtspējību, pat ja ne vienmēr tas līdz galam izdodas. Kā blogs man palīdzēja vairāk iedziļināties dizaina pasaulē, darbs pie mājas atjaunošanas ievilka ar restaurāciju saistītos tematos. Pētīt vecās metodes, materiālus un to īpašības, iespēju robežās materiāliem un lietām piešķirt otro dzīvi. 

Tāpat kā viss pārējais, arī blogs ir attīstībā. Nesolīšu regulārus rakstus, jo tas prasa laiku, bet laiks šajā straujajā laikmetā ir vislielākais deficīts. Saturiski vēlos vairāk koncentrēties uz to, ko pats daru, bet, lai par kaut ko uzrakstītu, tas vispirms ir jāizdara. 

Regulārāk izdodas procesus no topošā un idejas ielikt savā instagram kontā, bet jaunu bloga ieraksta esamību par maniem nedarbiem un arī kādu pasaules atradumu noteikti varēs izsekot facebook lapā, jo kurš nu vairs regulāri pārbauda mājaslapas? 

Ierosinājumus un intereses var droši sūtīt uz kalvis@timeless.lv. 

P.S. Galerijā lapas viena no pirmajām versijām, kuru atradu interneta arhīvos.