Minimālisms visā tā krāšņumā

 Beidzot tiku apsēsties un nopūsties, ka viens darbiņš padarīts. Darbiņš, kas šodien vienkārši  nedeva iespēju kaut ko pievienot. Neesmu vēl īsti atguvies un izgulējies, tāpēc nevēlos neko "smagu" un garu rakstīt. Tikai pievienot rakstu par krēslu, kura viena daļa idejas man patīk, bet tomēr kaut kas pietrūkst.

 Patīk doma par krēslu, kur nekas nav lieks, pasākumos ir kur šķīvīti nolikt, kāds var uz stūra piesēst un kaut ko pārrunāt. Varbūt nogurums un alkas pēc konforta šobrīd traucē neuzsvērt faktu, ka visas kantes ir asas, cietas un diez ko ilgi tur tā šķībi nenosēdēsi. Lai gan zinu dažus krēslus, kuri pateicoties leņķiem, augstumiem un lielumiem ir ļoti ērti, pat bez spilveniem un polsterējumiem.

 Tomēr, man šajā krēsla sēdē un aizmugurītē prasītos kaut kas mīksts. Kaut 5 mm biezumā kāds mīkstāks materiāls.

Krēsla autors : Aleksandrs Knellers