Nedēļas nogalē apmeklēju Baltu rotas veidoto “Iepin savas saknes. Radošās Nameja darbnīcas.”, kuras gaitā izgatavoju savu Nameja gredzenu. Iegūtā pieredze un rezultāts mani iedvesmoja ar to padalīties arī plašāk.

Dažāda veida un izpildījuma pakaramie, statīvi un plauktiņi no kapara caurulēm nav nekas jauns. Ar tiem ir pilns pinterest’s, tāpat arī pamācības tālu nav jāmeklē. Kaut ko uztaisīt paša rokām gribēju jau sen, bet tālāk par dažādu piemēru kolekcionēšanu netiku.

Kad nolēmu rakstīt par savu pieredzi dzimtas mājas atjaunošanā, vislielākā dilemma bija par to, kā to visu pasniegt. Lai cilvēkiem bez šādas pieredzes tas būtu interesanti un/vai noderīgi, bet šajos jautājumos viedajiem neriestos asaras acīs par uzrakstīto. Tāpēc šoreiz ne par tehnisko pusi, bet vairāk par izvēli un pamatojumu.

Šis ir iespējams viens no apspriestākajiem tematiem, kad nokļūstu sarunās par remontu. Visiem it kā gribas saglabāt vecās dēļu grīdas, bet bieži vien tās nav tādā stāvoklī, lai tās glābtu. Vai arī ir?

Dzimtas mājas atjaunošana, viens no maniem lielākajiem izaicinājumiem, savā ziņā iesākās ar ideju pārmūrēt podiņu krāsni. Idejas realizēšana prasīja lielu pacietību un neatkāpšanos no saviem mērķiem, ilga vairāk kā trīs gadus, un rezultāts mani patīkami pārsteidza - tieši tāpēc šo jauno bloga sadaļu iesākšu ar šo stāstu.

2017. gads izvērtās un turpina būt intensīvs. Ja bloga sakarā, tad tam apritēja desmit gadi jūnijā (diemžēl bez ballītes). Pēdējos gados daudz kas ir noticis un mainījies. Un jāmainās arī blogam.